Definify.com
Definition 2024
deturbaturus
deturbaturus
Latin
Participle
dēturbātūrus m (feminine dēturbātūra, neuter dēturbātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēturbātūrus | dēturbātūra | dēturbātūrum | dēturbātūrī | dēturbātūrae | dēturbātūra | |
| genitive | dēturbātūrī | dēturbātūrae | dēturbātūrī | dēturbātūrōrum | dēturbātūrārum | dēturbātūrōrum | |
| dative | dēturbātūrō | dēturbātūrō | dēturbātūrīs | ||||
| accusative | dēturbātūrum | dēturbātūram | dēturbātūrum | dēturbātūrōs | dēturbātūrās | dēturbātūra | |
| ablative | dēturbātūrō | dēturbātūrā | dēturbātūrō | dēturbātūrīs | |||
| vocative | dēturbātūre | dēturbātūra | dēturbātūrum | dēturbātūrī | dēturbātūrae | dēturbātūra | |