Definify.com
Definition 2024
deturpaturus
deturpaturus
Latin
Participle
dēturpātūrus m (feminine dēturpātūra, neuter dēturpātūrum); first/second declension
- about to disfigure
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēturpātūrus | dēturpātūra | dēturpātūrum | dēturpātūrī | dēturpātūrae | dēturpātūra | |
| genitive | dēturpātūrī | dēturpātūrae | dēturpātūrī | dēturpātūrōrum | dēturpātūrārum | dēturpātūrōrum | |
| dative | dēturpātūrō | dēturpātūrō | dēturpātūrīs | ||||
| accusative | dēturpātūrum | dēturpātūram | dēturpātūrum | dēturpātūrōs | dēturpātūrās | dēturpātūra | |
| ablative | dēturpātūrō | dēturpātūrā | dēturpātūrō | dēturpātūrīs | |||
| vocative | dēturpātūre | dēturpātūra | dēturpātūrum | dēturpātūrī | dēturpātūrae | dēturpātūra | |