Definify.com
Definition 2024
devastaturus
devastaturus
Latin
Participle
dēvastātūrus m (feminine dēvastātūra, neuter dēvastātūrum); first/second declension
- about to devastate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēvastātūrus | dēvastātūra | dēvastātūrum | dēvastātūrī | dēvastātūrae | dēvastātūra | |
| genitive | dēvastātūrī | dēvastātūrae | dēvastātūrī | dēvastātūrōrum | dēvastātūrārum | dēvastātūrōrum | |
| dative | dēvastātūrō | dēvastātūrō | dēvastātūrīs | ||||
| accusative | dēvastātūrum | dēvastātūram | dēvastātūrum | dēvastātūrōs | dēvastātūrās | dēvastātūra | |
| ablative | dēvastātūrō | dēvastātūrā | dēvastātūrō | dēvastātūrīs | |||
| vocative | dēvastātūre | dēvastātūra | dēvastātūrum | dēvastātūrī | dēvastātūrae | dēvastātūra | |