Definify.com
Definition 2025
deventurus
deventurus
Latin
Participle
dēventūrus m (feminine dēventūra, neuter dēventūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēventūrus | dēventūra | dēventūrum | dēventūrī | dēventūrae | dēventūra | |
| genitive | dēventūrī | dēventūrae | dēventūrī | dēventūrōrum | dēventūrārum | dēventūrōrum | |
| dative | dēventūrō | dēventūrō | dēventūrīs | ||||
| accusative | dēventūrum | dēventūram | dēventūrum | dēventūrōs | dēventūrās | dēventūra | |
| ablative | dēventūrō | dēventūrā | dēventūrō | dēventūrīs | |||
| vocative | dēventūre | dēventūra | dēventūrum | dēventūrī | dēventūrae | dēventūra | |