Definify.com
Definition 2024
devicturus
devicturus
Latin
Participle
dēvictūrus m (feminine dēvictūra, neuter dēvictūrum); first/second declension
- about to defeat
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēvictūrus | dēvictūra | dēvictūrum | dēvictūrī | dēvictūrae | dēvictūra | |
| genitive | dēvictūrī | dēvictūrae | dēvictūrī | dēvictūrōrum | dēvictūrārum | dēvictūrōrum | |
| dative | dēvictūrō | dēvictūrō | dēvictūrīs | ||||
| accusative | dēvictūrum | dēvictūram | dēvictūrum | dēvictūrōs | dēvictūrās | dēvictūra | |
| ablative | dēvictūrō | dēvictūrā | dēvictūrō | dēvictūrīs | |||
| vocative | dēvictūre | dēvictūra | dēvictūrum | dēvictūrī | dēvictūrae | dēvictūra | |