Definify.com
Definition 2024
devincturus
devincturus
Latin
Participle
dēvinctūrus m (feminine dēvinctūra, neuter dēvinctūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēvinctūrus | dēvinctūra | dēvinctūrum | dēvinctūrī | dēvinctūrae | dēvinctūra | |
| genitive | dēvinctūrī | dēvinctūrae | dēvinctūrī | dēvinctūrōrum | dēvinctūrārum | dēvinctūrōrum | |
| dative | dēvinctūrō | dēvinctūrō | dēvinctūrīs | ||||
| accusative | dēvinctūrum | dēvinctūram | dēvinctūrum | dēvinctūrōs | dēvinctūrās | dēvinctūra | |
| ablative | dēvinctūrō | dēvinctūrā | dēvinctūrō | dēvinctūrīs | |||
| vocative | dēvinctūre | dēvinctūra | dēvinctūrum | dēvinctūrī | dēvinctūrae | dēvinctūra | |