Definify.com
Definition 2024
devirginaturus
devirginaturus
Latin
Participle
dēvirginātūrus m (feminine dēvirginātūra, neuter dēvirginātūrum); first/second declension
- about to deflower
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēvirginātūrus | dēvirginātūra | dēvirginātūrum | dēvirginātūrī | dēvirginātūrae | dēvirginātūra | |
| genitive | dēvirginātūrī | dēvirginātūrae | dēvirginātūrī | dēvirginātūrōrum | dēvirginātūrārum | dēvirginātūrōrum | |
| dative | dēvirginātūrō | dēvirginātūrō | dēvirginātūrīs | ||||
| accusative | dēvirginātūrum | dēvirginātūram | dēvirginātūrum | dēvirginātūrōs | dēvirginātūrās | dēvirginātūra | |
| ablative | dēvirginātūrō | dēvirginātūrā | dēvirginātūrō | dēvirginātūrīs | |||
| vocative | dēvirginātūre | dēvirginātūra | dēvirginātūrum | dēvirginātūrī | dēvirginātūrae | dēvirginātūra | |