Definify.com
Definition 2024
dictaturus
dictaturus
Latin
Participle
dictātūrus m (feminine dictātūra, neuter dictātūrum); first/second declension
- about to dictate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dictātūrus | dictātūra | dictātūrum | dictātūrī | dictātūrae | dictātūra | |
| genitive | dictātūrī | dictātūrae | dictātūrī | dictātūrōrum | dictātūrārum | dictātūrōrum | |
| dative | dictātūrō | dictātūrō | dictātūrīs | ||||
| accusative | dictātūrum | dictātūram | dictātūrum | dictātūrōs | dictātūrās | dictātūra | |
| ablative | dictātūrō | dictātūrā | dictātūrō | dictātūrīs | |||
| vocative | dictātūre | dictātūra | dictātūrum | dictātūrī | dictātūrae | dictātūra | |