Definify.com

Definition 2024


diducens

diducens

Latin

Participle

dīdūcēns m, f, n (genitive dīdūcentis); third declension

  1. dividing

Inflection

Third declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
nominative dīdūcēns dīdūcentēs dīdūcentia
genitive dīdūcentis dīdūcentium
dative dīdūcentī dīdūcentibus
accusative dīdūcentem dīdūcēns dīdūcentēs dīdūcentia
ablative dīdūcente, dīdūcentī1 dīdūcentibus
vocative dīdūcēns dīdūcentēs dīdūcentia

1When used purely as an adjective.