Definify.com
Definition 2024
diducturus
diducturus
Latin
Participle
dīductūrus m (feminine dīductūra, neuter dīductūrum); first/second declension
- about to divide
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dīductūrus | dīductūra | dīductūrum | dīductūrī | dīductūrae | dīductūra | |
| genitive | dīductūrī | dīductūrae | dīductūrī | dīductūrōrum | dīductūrārum | dīductūrōrum | |
| dative | dīductūrō | dīductūrō | dīductūrīs | ||||
| accusative | dīductūrum | dīductūram | dīductūrum | dīductūrōs | dīductūrās | dīductūra | |
| ablative | dīductūrō | dīductūrā | dīductūrō | dīductūrīs | |||
| vocative | dīductūre | dīductūra | dīductūrum | dīductūrī | dīductūrae | dīductūra | |