Definify.com
Definition 2024
dignoturus
dignoturus
Latin
Participle
dīgnotūrus m (feminine dīgnotūra, neuter dīgnotūrum); first/second declension
- Alternative form of dīnoturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dīgnotūrus | dīgnotūra | dīgnotūrum | dīgnotūrī | dīgnotūrae | dīgnotūra | |
| genitive | dīgnotūrī | dīgnotūrae | dīgnotūrī | dīgnotūrōrum | dīgnotūrārum | dīgnotūrōrum | |
| dative | dīgnotūrō | dīgnotūrō | dīgnotūrīs | ||||
| accusative | dīgnotūrum | dīgnotūram | dīgnotūrum | dīgnotūrōs | dīgnotūrās | dīgnotūra | |
| ablative | dīgnotūrō | dīgnotūrā | dīgnotūrō | dīgnotūrīs | |||
| vocative | dīgnotūre | dīgnotūra | dīgnotūrum | dīgnotūrī | dīgnotūrae | dīgnotūra | |