Definify.com
Definition 2024
diiudicaturus
diiudicaturus
Latin
Participle
dīiūdicātūrus m (feminine dīiūdicātūra, neuter dīiūdicātūrum); first/second declension
- about to judge
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dīiūdicātūrus | dīiūdicātūra | dīiūdicātūrum | dīiūdicātūrī | dīiūdicātūrae | dīiūdicātūra | |
| genitive | dīiūdicātūrī | dīiūdicātūrae | dīiūdicātūrī | dīiūdicātūrōrum | dīiūdicātūrārum | dīiūdicātūrōrum | |
| dative | dīiūdicātūrō | dīiūdicātūrō | dīiūdicātūrīs | ||||
| accusative | dīiūdicātūrum | dīiūdicātūram | dīiūdicātūrum | dīiūdicātūrōs | dīiūdicātūrās | dīiūdicātūra | |
| ablative | dīiūdicātūrō | dīiūdicātūrā | dīiūdicātūrō | dīiūdicātūrīs | |||
| vocative | dīiūdicātūre | dīiūdicātūra | dīiūdicātūrum | dīiūdicātūrī | dīiūdicātūrae | dīiūdicātūra | |