Definify.com
Definition 2024
dijudicaturus
dijudicaturus
Latin
Participle
dījūdicātūrus m (feminine dījūdicātūra, neuter dījūdicātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dījūdicātūrus | dījūdicātūra | dījūdicātūrum | dījūdicātūrī | dījūdicātūrae | dījūdicātūra | |
| genitive | dījūdicātūrī | dījūdicātūrae | dījūdicātūrī | dījūdicātūrōrum | dījūdicātūrārum | dījūdicātūrōrum | |
| dative | dījūdicātūrō | dījūdicātūrō | dījūdicātūrīs | ||||
| accusative | dījūdicātūrum | dījūdicātūram | dījūdicātūrum | dījūdicātūrōs | dījūdicātūrās | dījūdicātūra | |
| ablative | dījūdicātūrō | dījūdicātūrā | dījūdicātūrō | dījūdicātūrīs | |||
| vocative | dījūdicātūre | dījūdicātūra | dījūdicātūrum | dījūdicātūrī | dījūdicātūrae | dījūdicātūra | |