Definify.com
Definition 2024
dilaceraturus
dilaceraturus
Latin
Participle
dīlacerātūrus m (feminine dīlacerātūra, neuter dīlacerātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dīlacerātūrus | dīlacerātūra | dīlacerātūrum | dīlacerātūrī | dīlacerātūrae | dīlacerātūra | |
| genitive | dīlacerātūrī | dīlacerātūrae | dīlacerātūrī | dīlacerātūrōrum | dīlacerātūrārum | dīlacerātūrōrum | |
| dative | dīlacerātūrō | dīlacerātūrō | dīlacerātūrīs | ||||
| accusative | dīlacerātūrum | dīlacerātūram | dīlacerātūrum | dīlacerātūrōs | dīlacerātūrās | dīlacerātūra | |
| ablative | dīlacerātūrō | dīlacerātūrā | dīlacerātūrō | dīlacerātūrīs | |||
| vocative | dīlacerātūre | dīlacerātūra | dīlacerātūrum | dīlacerātūrī | dīlacerātūrae | dīlacerātūra | |