Definify.com
Definition 2024
dilaceratus
dilaceratus
Latin
Participle
dīlacerātus m (feminine dīlacerāta, neuter dīlacerātum); first/second declension
- torn apart
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dīlacerātus | dīlacerāta | dīlacerātum | dīlacerātī | dīlacerātae | dīlacerāta | |
| genitive | dīlacerātī | dīlacerātae | dīlacerātī | dīlacerātōrum | dīlacerātārum | dīlacerātōrum | |
| dative | dīlacerātō | dīlacerātō | dīlacerātīs | ||||
| accusative | dīlacerātum | dīlacerātam | dīlacerātum | dīlacerātōs | dīlacerātās | dīlacerāta | |
| ablative | dīlacerātō | dīlacerātā | dīlacerātō | dīlacerātīs | |||
| vocative | dīlacerāte | dīlacerāta | dīlacerātum | dīlacerātī | dīlacerātae | dīlacerāta | |