Definify.com
Definition 2024
dilaturus
dilaturus
Latin
Participle
dīlātūrus m (feminine dīlātūra, neuter dīlātūrum); first/second declension
- about to scatter
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dīlātūrus | dīlātūra | dīlātūrum | dīlātūrī | dīlātūrae | dīlātūra | |
| genitive | dīlātūrī | dīlātūrae | dīlātūrī | dīlātūrōrum | dīlātūrārum | dīlātūrōrum | |
| dative | dīlātūrō | dīlātūrō | dīlātūrīs | ||||
| accusative | dīlātūrum | dīlātūram | dīlātūrum | dīlātūrōs | dīlātūrās | dīlātūra | |
| ablative | dīlātūrō | dīlātūrā | dīlātūrō | dīlātūrīs | |||
| vocative | dīlātūre | dīlātūra | dīlātūrum | dīlātūrī | dīlātūrae | dīlātūra | |