Definify.com
Definition 2024
dimanaturus
dimanaturus
Latin
Participle
dīmānātūrus m (feminine dīmānātūra, neuter dīmānātūrum); first/second declension
- about to percolate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dīmānātūrus | dīmānātūra | dīmānātūrum | dīmānātūrī | dīmānātūrae | dīmānātūra | |
| genitive | dīmānātūrī | dīmānātūrae | dīmānātūrī | dīmānātūrōrum | dīmānātūrārum | dīmānātūrōrum | |
| dative | dīmānātūrō | dīmānātūrō | dīmānātūrīs | ||||
| accusative | dīmānātūrum | dīmānātūram | dīmānātūrum | dīmānātūrōs | dīmānātūrās | dīmānātūra | |
| ablative | dīmānātūrō | dīmānātūrā | dīmānātūrō | dīmānātūrīs | |||
| vocative | dīmānātūre | dīmānātūra | dīmānātūrum | dīmānātūrī | dīmānātūrae | dīmānātūra | |