Definify.com
Definition 2024
dimidiatus
dimidiatus
Latin
Participle
dīmidiātus m (feminine dīmidiāta, neuter dīmidiātum); first/second declension
- halved (divided in half)
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dīmidiātus | dīmidiāta | dīmidiātum | dīmidiātī | dīmidiātae | dīmidiāta | |
| genitive | dīmidiātī | dīmidiātae | dīmidiātī | dīmidiātōrum | dīmidiātārum | dīmidiātōrum | |
| dative | dīmidiātō | dīmidiātō | dīmidiātīs | ||||
| accusative | dīmidiātum | dīmidiātam | dīmidiātum | dīmidiātōs | dīmidiātās | dīmidiāta | |
| ablative | dīmidiātō | dīmidiātā | dīmidiātō | dīmidiātīs | |||
| vocative | dīmidiāte | dīmidiāta | dīmidiātum | dīmidiātī | dīmidiātae | dīmidiāta | |
References
- dimidiatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- dimidiatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “dimidiatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.