Definify.com
Definition 2024
diminuturus
diminuturus
Latin
Participle
dīminutūrus m (feminine dīminutūra, neuter dīminutūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dīminutūrus | dīminutūra | dīminutūrum | dīminutūrī | dīminutūrae | dīminutūra | |
| genitive | dīminutūrī | dīminutūrae | dīminutūrī | dīminutūrōrum | dīminutūrārum | dīminutūrōrum | |
| dative | dīminutūrō | dīminutūrō | dīminutūrīs | ||||
| accusative | dīminutūrum | dīminutūram | dīminutūrum | dīminutūrōs | dīminutūrās | dīminutūra | |
| ablative | dīminutūrō | dīminutūrā | dīminutūrō | dīminutūrīs | |||
| vocative | dīminutūre | dīminutūra | dīminutūrum | dīminutūrī | dīminutūrae | dīminutūra | |