Definify.com

Definition 2024


dimittens

dimittens

Latin

Participle

dīmittēns m, f, n (genitive dīmittentis); third declension

  1. dismissing (sending away)

Inflection

Third declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
nominative dīmittēns dīmittentēs dīmittentia
genitive dīmittentis dīmittentium
dative dīmittentī dīmittentibus
accusative dīmittentem dīmittēns dīmittentēs dīmittentia
ablative dīmittentī dīmittentibus
vocative dīmittēns dīmittentēs dīmittentia