Definify.com
Definition 2025
dimoturus
dimoturus
Latin
Participle
dīmōtūrus m (feminine dīmōtūra, neuter dīmōtūrum); first/second declension
- about to remove
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dīmōtūrus | dīmōtūra | dīmōtūrum | dīmōtūrī | dīmōtūrae | dīmōtūra | |
| genitive | dīmōtūrī | dīmōtūrae | dīmōtūrī | dīmōtūrōrum | dīmōtūrārum | dīmōtūrōrum | |
| dative | dīmōtūrō | dīmōtūrō | dīmōtūrīs | ||||
| accusative | dīmōtūrum | dīmōtūram | dīmōtūrum | dīmōtūrōs | dīmōtūrās | dīmōtūra | |
| ablative | dīmōtūrō | dīmōtūrā | dīmōtūrō | dīmōtūrīs | |||
| vocative | dīmōtūre | dīmōtūra | dīmōtūrum | dīmōtūrī | dīmōtūrae | dīmōtūra | |