Definify.com
Definition 2025
discordaturus
discordaturus
Latin
Participle
discordātūrus m (feminine discordātūra, neuter discordātūrum); first/second declension
- about to quarrel
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | discordātūrus | discordātūra | discordātūrum | discordātūrī | discordātūrae | discordātūra | |
| genitive | discordātūrī | discordātūrae | discordātūrī | discordātūrōrum | discordātūrārum | discordātūrōrum | |
| dative | discordātūrō | discordātūrō | discordātūrīs | ||||
| accusative | discordātūrum | discordātūram | discordātūrum | discordātūrōs | discordātūrās | discordātūra | |
| ablative | discordātūrō | discordātūrā | discordātūrō | discordātūrīs | |||
| vocative | discordātūre | discordātūra | discordātūrum | discordātūrī | discordātūrae | discordātūra | |