Definify.com
Definition 2024
discreturus
discreturus
Latin
Participle
discrētūrus m (feminine discrētūra, neuter discrētūrum); first/second declension
- about to separate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | discrētūrus | discrētūra | discrētūrum | discrētūrī | discrētūrae | discrētūra | |
| genitive | discrētūrī | discrētūrae | discrētūrī | discrētūrōrum | discrētūrārum | discrētūrōrum | |
| dative | discrētūrō | discrētūrō | discrētūrīs | ||||
| accusative | discrētūrum | discrētūram | discrētūrum | discrētūrōs | discrētūrās | discrētūra | |
| ablative | discrētūrō | discrētūrā | discrētūrō | discrētūrīs | |||
| vocative | discrētūre | discrētūra | discrētūrum | discrētūrī | discrētūrae | discrētūra | |