Definify.com
Definition 2024
disjectaturus
disjectaturus
Latin
Participle
disjectātūrus m (feminine disjectātūra, neuter disjectātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | disjectātūrus | disjectātūra | disjectātūrum | disjectātūrī | disjectātūrae | disjectātūra | |
| genitive | disjectātūrī | disjectātūrae | disjectātūrī | disjectātūrōrum | disjectātūrārum | disjectātūrōrum | |
| dative | disjectātūrō | disjectātūrō | disjectātūrīs | ||||
| accusative | disjectātūrum | disjectātūram | disjectātūrum | disjectātūrōs | disjectātūrās | disjectātūra | |
| ablative | disjectātūrō | disjectātūrā | disjectātūrō | disjectātūrīs | |||
| vocative | disjectātūre | disjectātūra | disjectātūrum | disjectātūrī | disjectātūrae | disjectātūra | |