Definify.com
Definition 2024
dispariturus
dispariturus
Latin
Participle
disparitūrus m (feminine disparitūra, neuter disparitūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | disparitūrus | disparitūra | disparitūrum | disparitūrī | disparitūrae | disparitūra | |
| genitive | disparitūrī | disparitūrae | disparitūrī | disparitūrōrum | disparitūrārum | disparitūrōrum | |
| dative | disparitūrō | disparitūrō | disparitūrīs | ||||
| accusative | disparitūrum | disparitūram | disparitūrum | disparitūrōs | disparitūrās | disparitūra | |
| ablative | disparitūrō | disparitūrā | disparitūrō | disparitūrīs | |||
| vocative | disparitūre | disparitūra | disparitūrum | disparitūrī | disparitūrae | disparitūra | |