Definify.com
Definition 2024
dispartiturus
dispartiturus
Latin
Participle
dispartītūrus m (feminine dispartītūra, neuter dispartītūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dispartītūrus | dispartītūra | dispartītūrum | dispartītūrī | dispartītūrae | dispartītūra | |
| genitive | dispartītūrī | dispartītūrae | dispartītūrī | dispartītūrōrum | dispartītūrārum | dispartītūrōrum | |
| dative | dispartītūrō | dispartītūrō | dispartītūrīs | ||||
| accusative | dispartītūrum | dispartītūram | dispartītūrum | dispartītūrōs | dispartītūrās | dispartītūra | |
| ablative | dispartītūrō | dispartītūrā | dispartītūrō | dispartītūrīs | |||
| vocative | dispartītūre | dispartītūra | dispartītūrum | dispartītūrī | dispartītūrae | dispartītūra | |