Definify.com
Definition 2024
dispensaturus
dispensaturus
Latin
Participle
dispensātūrus m (feminine dispensātūra, neuter dispensātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dispensātūrus | dispensātūra | dispensātūrum | dispensātūrī | dispensātūrae | dispensātūra | |
| genitive | dispensātūrī | dispensātūrae | dispensātūrī | dispensātūrōrum | dispensātūrārum | dispensātūrōrum | |
| dative | dispensātūrō | dispensātūrō | dispensātūrīs | ||||
| accusative | dispensātūrum | dispensātūram | dispensātūrum | dispensātūrōs | dispensātūrās | dispensātūra | |
| ablative | dispensātūrō | dispensātūrā | dispensātūrō | dispensātūrīs | |||
| vocative | dispensātūre | dispensātūra | dispensātūrum | dispensātūrī | dispensātūrae | dispensātūra | |