Definify.com
Definition 2024
dispertiturus
dispertiturus
Latin
Participle
dispertītūrus m (feminine dispertītūra, neuter dispertītūrum); first/second declension
- about to distribute
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dispertītūrus | dispertītūra | dispertītūrum | dispertītūrī | dispertītūrae | dispertītūra | |
| genitive | dispertītūrī | dispertītūrae | dispertītūrī | dispertītūrōrum | dispertītūrārum | dispertītūrōrum | |
| dative | dispertītūrō | dispertītūrō | dispertītūrīs | ||||
| accusative | dispertītūrum | dispertītūram | dispertītūrum | dispertītūrōs | dispertītūrās | dispertītūra | |
| ablative | dispertītūrō | dispertītūrā | dispertītūrō | dispertītūrīs | |||
| vocative | dispertītūre | dispertītūra | dispertītūrum | dispertītūrī | dispertītūrae | dispertītūra | |