Definify.com
Definition 2024
displicaturus
displicaturus
Latin
Participle
displicātūrus m (feminine displicātūra, neuter displicātūrum); first/second declension
- about to scatter
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | displicātūrus | displicātūra | displicātūrum | displicātūrī | displicātūrae | displicātūra | |
| genitive | displicātūrī | displicātūrae | displicātūrī | displicātūrōrum | displicātūrārum | displicātūrōrum | |
| dative | displicātūrō | displicātūrō | displicātūrīs | ||||
| accusative | displicātūrum | displicātūram | displicātūrum | displicātūrōs | displicātūrās | displicātūra | |
| ablative | displicātūrō | displicātūrā | displicātūrō | displicātūrīs | |||
| vocative | displicātūre | displicātūra | displicātūrum | displicātūrī | displicātūrae | displicātūra | |