Definify.com
Definition 2024
disputaturus
disputaturus
Latin
Participle
disputātūrus m (feminine disputātūra, neuter disputātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | disputātūrus | disputātūra | disputātūrum | disputātūrī | disputātūrae | disputātūra | |
| genitive | disputātūrī | disputātūrae | disputātūrī | disputātūrōrum | disputātūrārum | disputātūrōrum | |
| dative | disputātūrō | disputātūrō | disputātūrīs | ||||
| accusative | disputātūrum | disputātūram | disputātūrum | disputātūrōs | disputātūrās | disputātūra | |
| ablative | disputātūrō | disputātūrā | disputātūrō | disputātūrīs | |||
| vocative | disputātūre | disputātūra | disputātūrum | disputātūrī | disputātūrae | disputātūra | |