Definify.com
Definition 2024
disseminatus
disseminatus
Latin
Participle
dissēminātus m (feminine dissēmināta, neuter dissēminātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dissēminātus | dissēmināta | dissēminātum | dissēminātī | dissēminātae | dissēmināta | |
| genitive | dissēminātī | dissēminātae | dissēminātī | dissēminātōrum | dissēminātārum | dissēminātōrum | |
| dative | dissēminātō | dissēminātō | dissēminātīs | ||||
| accusative | dissēminātum | dissēminātam | dissēminātum | dissēminātōs | dissēminātās | dissēmināta | |
| ablative | dissēminātō | dissēminātā | dissēminātō | dissēminātīs | |||
| vocative | dissēmināte | dissēmināta | dissēminātum | dissēminātī | dissēminātae | dissēmināta | |