Definify.com
Definition 2024
dissensurus
dissensurus
Latin
Participle
dissēnsūrus m (feminine dissēnsūra, neuter dissēnsūrum); first/second declension
- about to dissent
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dissēnsūrus | dissēnsūra | dissēnsūrum | dissēnsūrī | dissēnsūrae | dissēnsūra | |
| genitive | dissēnsūrī | dissēnsūrae | dissēnsūrī | dissēnsūrōrum | dissēnsūrārum | dissēnsūrōrum | |
| dative | dissēnsūrō | dissēnsūrō | dissēnsūrīs | ||||
| accusative | dissēnsūrum | dissēnsūram | dissēnsūrum | dissēnsūrōs | dissēnsūrās | dissēnsūra | |
| ablative | dissēnsūrō | dissēnsūrā | dissēnsūrō | dissēnsūrīs | |||
| vocative | dissēnsūre | dissēnsūra | dissēnsūrum | dissēnsūrī | dissēnsūrae | dissēnsūra | |