Definify.com
Definition 2024
dissiliturus
dissiliturus
Latin
Participle
dissilītūrus m (feminine dissilītūra, neuter dissilītūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dissilītūrus | dissilītūra | dissilītūrum | dissilītūrī | dissilītūrae | dissilītūra | |
| genitive | dissilītūrī | dissilītūrae | dissilītūrī | dissilītūrōrum | dissilītūrārum | dissilītūrōrum | |
| dative | dissilītūrō | dissilītūrō | dissilītūrīs | ||||
| accusative | dissilītūrum | dissilītūram | dissilītūrum | dissilītūrōs | dissilītūrās | dissilītūra | |
| ablative | dissilītūrō | dissilītūrā | dissilītūrō | dissilītūrīs | |||
| vocative | dissilītūre | dissilītūra | dissilītūrum | dissilītūrī | dissilītūrae | dissilītūra | |