Definify.com
Definition 2024
dissilitus
dissilitus
Latin
Participle
dissilītus m (feminine dissilīta, neuter dissilītum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dissilītus | dissilīta | dissilītum | dissilītī | dissilītae | dissilīta | |
| genitive | dissilītī | dissilītae | dissilītī | dissilītōrum | dissilītārum | dissilītōrum | |
| dative | dissilītō | dissilītō | dissilītīs | ||||
| accusative | dissilītum | dissilītam | dissilītum | dissilītōs | dissilītās | dissilīta | |
| ablative | dissilītō | dissilītā | dissilītō | dissilītīs | |||
| vocative | dissilīte | dissilīta | dissilītum | dissilītī | dissilītae | dissilīta | |