Definify.com
Definition 2024
dissuturus
dissuturus
Latin
Participle
dissūtūrus m (feminine dissūtūra, neuter dissūtūrum); first/second declension
- about to unstitch
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dissūtūrus | dissūtūra | dissūtūrum | dissūtūrī | dissūtūrae | dissūtūra | |
| genitive | dissūtūrī | dissūtūrae | dissūtūrī | dissūtūrōrum | dissūtūrārum | dissūtūrōrum | |
| dative | dissūtūrō | dissūtūrō | dissūtūrīs | ||||
| accusative | dissūtūrum | dissūtūram | dissūtūrum | dissūtūrōs | dissūtūrās | dissūtūra | |
| ablative | dissūtūrō | dissūtūrā | dissūtūrō | dissūtūrīs | |||
| vocative | dissūtūre | dissūtūra | dissūtūrum | dissūtūrī | dissūtūrae | dissūtūra | |