Definify.com
Definition 2024
distenturus
distenturus
Latin
Participle
distentūrus m (feminine distentūra, neuter distentūrum); first/second declension
- about to separate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | distentūrus | distentūra | distentūrum | distentūrī | distentūrae | distentūra | |
| genitive | distentūrī | distentūrae | distentūrī | distentūrōrum | distentūrārum | distentūrōrum | |
| dative | distentūrō | distentūrō | distentūrīs | ||||
| accusative | distentūrum | distentūram | distentūrum | distentūrōs | distentūrās | distentūra | |
| ablative | distentūrō | distentūrā | distentūrō | distentūrīs | |||
| vocative | distentūre | distentūra | distentūrum | distentūrī | distentūrae | distentūra | |