Definify.com
Definition 2024
disturbaturus
disturbaturus
Latin
Participle
disturbātūrus m (feminine disturbātūra, neuter disturbātūrum); first/second declension
- about to disturb
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | disturbātūrus | disturbātūra | disturbātūrum | disturbātūrī | disturbātūrae | disturbātūra | |
| genitive | disturbātūrī | disturbātūrae | disturbātūrī | disturbātūrōrum | disturbātūrārum | disturbātūrōrum | |
| dative | disturbātūrō | disturbātūrō | disturbātūrīs | ||||
| accusative | disturbātūrum | disturbātūram | disturbātūrum | disturbātūrōs | disturbātūrās | disturbātūra | |
| ablative | disturbātūrō | disturbātūrā | disturbātūrō | disturbātūrīs | |||
| vocative | disturbātūre | disturbātūra | disturbātūrum | disturbātūrī | disturbātūrae | disturbātūra | |