Definify.com
Definition 2024
ditaturus
ditaturus
Latin
Participle
dītātūrus m (feminine dītātūra, neuter dītātūrum); first/second declension
- about to enrich
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dītātūrus | dītātūra | dītātūrum | dītātūrī | dītātūrae | dītātūra | |
| genitive | dītātūrī | dītātūrae | dītātūrī | dītātūrōrum | dītātūrārum | dītātūrōrum | |
| dative | dītātūrō | dītātūrō | dītātūrīs | ||||
| accusative | dītātūrum | dītātūram | dītātūrum | dītātūrōs | dītātūrās | dītātūra | |
| ablative | dītātūrō | dītātūrā | dītātūrō | dītātūrīs | |||
| vocative | dītātūre | dītātūra | dītātūrum | dītātūrī | dītātūrae | dītātūra | |