Definify.com
Definition 2024
divaricaturus
divaricaturus
Latin
Participle
dīvāricātūrus m (feminine dīvāricātūra, neuter dīvāricātūrum); first/second declension
- about to spread out
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dīvāricātūrus | dīvāricātūra | dīvāricātūrum | dīvāricātūrī | dīvāricātūrae | dīvāricātūra | |
| genitive | dīvāricātūrī | dīvāricātūrae | dīvāricātūrī | dīvāricātūrōrum | dīvāricātūrārum | dīvāricātūrōrum | |
| dative | dīvāricātūrō | dīvāricātūrō | dīvāricātūrīs | ||||
| accusative | dīvāricātūrum | dīvāricātūram | dīvāricātūrum | dīvāricātūrōs | dīvāricātūrās | dīvāricātūra | |
| ablative | dīvāricātūrō | dīvāricātūrā | dīvāricātūrō | dīvāricātūrīs | |||
| vocative | dīvāricātūre | dīvāricātūra | dīvāricātūrum | dīvāricātūrī | dīvāricātūrae | dīvāricātūra | |