Definify.com
Definition 2024
divinatus
divinatus
Latin
Participle
dīvīnātus m (feminine dīvīnāta, neuter dīvīnātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dīvīnātus | dīvīnāta | dīvīnātum | dīvīnātī | dīvīnātae | dīvīnāta | |
| genitive | dīvīnātī | dīvīnātae | dīvīnātī | dīvīnātōrum | dīvīnātārum | dīvīnātōrum | |
| dative | dīvīnātō | dīvīnātō | dīvīnātīs | ||||
| accusative | dīvīnātum | dīvīnātam | dīvīnātum | dīvīnātōs | dīvīnātās | dīvīnāta | |
| ablative | dīvīnātō | dīvīnātā | dīvīnātō | dīvīnātīs | |||
| vocative | dīvīnāte | dīvīnāta | dīvīnātum | dīvīnātī | dīvīnātae | dīvīnāta | |