Definify.com
Definition 2024
divulgaturus
divulgaturus
Latin
Participle
dīvulgātūrus m (feminine dīvulgātūra, neuter dīvulgātūrum); first/second declension
- about to divulge
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dīvulgātūrus | dīvulgātūra | dīvulgātūrum | dīvulgātūrī | dīvulgātūrae | dīvulgātūra | |
| genitive | dīvulgātūrī | dīvulgātūrae | dīvulgātūrī | dīvulgātūrōrum | dīvulgātūrārum | dīvulgātūrōrum | |
| dative | dīvulgātūrō | dīvulgātūrō | dīvulgātūrīs | ||||
| accusative | dīvulgātūrum | dīvulgātūram | dīvulgātūrum | dīvulgātūrōs | dīvulgātūrās | dīvulgātūra | |
| ablative | dīvulgātūrō | dīvulgātūrā | dīvulgātūrō | dīvulgātūrīs | |||
| vocative | dīvulgātūre | dīvulgātūra | dīvulgātūrum | dīvulgātūrī | dīvulgātūrae | dīvulgātūra | |