Definify.com
Definition 2024
dominaturus
dominaturus
Latin
Participle
dominātūrus m (feminine dominātūra, neuter dominātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dominātūrus | dominātūra | dominātūrum | dominātūrī | dominātūrae | dominātūra | |
| genitive | dominātūrī | dominātūrae | dominātūrī | dominātūrōrum | dominātūrārum | dominātūrōrum | |
| dative | dominātūrō | dominātūrō | dominātūrīs | ||||
| accusative | dominātūrum | dominātūram | dominātūrum | dominātūrōs | dominātūrās | dominātūra | |
| ablative | dominātūrō | dominātūrā | dominātūrō | dominātūrīs | |||
| vocative | dominātūre | dominātūra | dominātūrum | dominātūrī | dominātūrae | dominātūra | |