Definify.com
Definition 2024
dotaturus
dotaturus
Latin
Participle
dōtātūrus m (feminine dōtātūra, neuter dōtātūrum); first/second declension
- about to endow
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dōtātūrus | dōtātūra | dōtātūrum | dōtātūrī | dōtātūrae | dōtātūra | |
| genitive | dōtātūrī | dōtātūrae | dōtātūrī | dōtātūrōrum | dōtātūrārum | dōtātūrōrum | |
| dative | dōtātūrō | dōtātūrō | dōtātūrīs | ||||
| accusative | dōtātūrum | dōtātūram | dōtātūrum | dōtātūrōs | dōtātūrās | dōtātūra | |
| ablative | dōtātūrō | dōtātūrā | dōtātūrō | dōtātūrīs | |||
| vocative | dōtātūre | dōtātūra | dōtātūrum | dōtātūrī | dōtātūrae | dōtātūra | |