Definify.com
Definition 2024
dubitaturus
dubitaturus
Latin
Participle
dubitātūrus m (feminine dubitātūra, neuter dubitātūrum); first/second declension
- about to doubt
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dubitātūrus | dubitātūra | dubitātūrum | dubitātūrī | dubitātūrae | dubitātūra | |
| genitive | dubitātūrī | dubitātūrae | dubitātūrī | dubitātūrōrum | dubitātūrārum | dubitātūrōrum | |
| dative | dubitātūrō | dubitātūrō | dubitātūrīs | ||||
| accusative | dubitātūrum | dubitātūram | dubitātūrum | dubitātūrōs | dubitātūrās | dubitātūra | |
| ablative | dubitātūrō | dubitātūrā | dubitātūrō | dubitātūrīs | |||
| vocative | dubitātūre | dubitātūra | dubitātūrum | dubitātūrī | dubitātūrae | dubitātūra | |