Definify.com
Definition 2025
duraturus
duraturus
Latin
Participle
dūrātūrus m (feminine dūrātūra, neuter dūrātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dūrātūrus | dūrātūra | dūrātūrum | dūrātūrī | dūrātūrae | dūrātūra | |
| genitive | dūrātūrī | dūrātūrae | dūrātūrī | dūrātūrōrum | dūrātūrārum | dūrātūrōrum | |
| dative | dūrātūrō | dūrātūrō | dūrātūrīs | ||||
| accusative | dūrātūrum | dūrātūram | dūrātūrum | dūrātūrōs | dūrātūrās | dūrātūra | |
| ablative | dūrātūrō | dūrātūrā | dūrātūrō | dūrātūrīs | |||
| vocative | dūrātūre | dūrātūra | dūrātūrum | dūrātūrī | dūrātūrae | dūrātūra | |