Definify.com
Definition 2024
edicturus
edicturus
Latin
Participle
ēdictūrus m (feminine ēdictūra, neuter ēdictūrum); first/second declension
- about to declare
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēdictūrus | ēdictūra | ēdictūrum | ēdictūrī | ēdictūrae | ēdictūra | |
| genitive | ēdictūrī | ēdictūrae | ēdictūrī | ēdictūrōrum | ēdictūrārum | ēdictūrōrum | |
| dative | ēdictūrō | ēdictūrō | ēdictūrīs | ||||
| accusative | ēdictūrum | ēdictūram | ēdictūrum | ēdictūrōs | ēdictūrās | ēdictūra | |
| ablative | ēdictūrō | ēdictūrā | ēdictūrō | ēdictūrīs | |||
| vocative | ēdictūre | ēdictūra | ēdictūrum | ēdictūrī | ēdictūrae | ēdictūra | |