Definify.com
Definition 2024
educaturus
educaturus
Latin
Participle
ēducātūrus m (feminine ēducātūra, neuter ēducātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēducātūrus | ēducātūra | ēducātūrum | ēducātūrī | ēducātūrae | ēducātūra | |
| genitive | ēducātūrī | ēducātūrae | ēducātūrī | ēducātūrōrum | ēducātūrārum | ēducātūrōrum | |
| dative | ēducātūrō | ēducātūrō | ēducātūrīs | ||||
| accusative | ēducātūrum | ēducātūram | ēducātūrum | ēducātūrōs | ēducātūrās | ēducātūra | |
| ablative | ēducātūrō | ēducātūrā | ēducātūrō | ēducātūrīs | |||
| vocative | ēducātūre | ēducātūra | ēducātūrum | ēducātūrī | ēducātūrae | ēducātūra | |