Definify.com
Definition 2024
effrenaturus
effrenaturus
Latin
Participle
effrēnātūrus m (feminine effrēnātūra, neuter effrēnātūrum); first/second declension
- about to unbridle
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | effrēnātūrus | effrēnātūra | effrēnātūrum | effrēnātūrī | effrēnātūrae | effrēnātūra | |
| genitive | effrēnātūrī | effrēnātūrae | effrēnātūrī | effrēnātūrōrum | effrēnātūrārum | effrēnātūrōrum | |
| dative | effrēnātūrō | effrēnātūrō | effrēnātūrīs | ||||
| accusative | effrēnātūrum | effrēnātūram | effrēnātūrum | effrēnātūrōs | effrēnātūrās | effrēnātūra | |
| ablative | effrēnātūrō | effrēnātūrā | effrēnātūrō | effrēnātūrīs | |||
| vocative | effrēnātūre | effrēnātūra | effrēnātūrum | effrēnātūrī | effrēnātūrae | effrēnātūra | |