Definify.com
Definition 2024
elabens
elabens
Latin
Participle
ēlābēns m, f, n (genitive ēlābentis); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | ēlābēns | ēlābentēs | ēlābentia | ||
| genitive | ēlābentis | ēlābentium | |||
| dative | ēlābentī | ēlābentibus | |||
| accusative | ēlābentem | ēlābēns | ēlābentēs | ēlābentia | |
| ablative | ēlābente, ēlābentī1 | ēlābentibus | |||
| vocative | ēlābēns | ēlābentēs | ēlābentia | ||
1When used purely as an adjective.