Definify.com
Definition 2024
elementarius
elementarius
Latin
Adjective
elementārius m (feminine elementāria, neuter elementārium); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | elementārius | elementāria | elementārium | elementāriī | elementāriae | elementāria | |
| genitive | elementāriī | elementāriae | elementāriī | elementāriōrum | elementāriārum | elementāriōrum | |
| dative | elementāriō | elementāriō | elementāriīs | ||||
| accusative | elementārium | elementāriam | elementārium | elementāriōs | elementāriās | elementāria | |
| ablative | elementāriō | elementāriā | elementāriō | elementāriīs | |||
| vocative | elementārie | elementāria | elementārium | elementāriī | elementāriae | elementāria | |
Related terms
References
- elementarius in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “elementarius”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.